Kinore�isors Aivars Freimanis dzimis 1936. gada 8. febru?r? Jelgav?, telefonu montiera ?imen?. Beidzis Dobeles 1. vidusskolu, stud?jis Latvijas Valsts universit?tes Filolo?ijas fakult?t? (1955-57), kur vi?a kursabiedri bija v?l?kais kinokriti?is Vents Kainaizis, dzejnieks Imants Lasmanis, aktieris Uldis P?c?tis. Studiju laik? public?jies almanah? Jauno V?rds, piedal?jies Rakstnieku savien?bas jauno autoru semin?r?.

Studijas p?rtraucis un str?d?jis par �urn?listu laikrakst? Padomju Jaunatne (l?dz 1960. gadam), tad kinore�isors Gun?rs Piesis uzaicin?jis Aivaru Freimani piedal?ties R?gas kinostudijas organiz?t? scen?riju darbn?c?, bet dr?z redaktore Aina Adermane pied?v? Freimanim rakst?t tekstus kino�urn?liem Padomju Latvija. Lo?isks turpin?jums ir scen?riji dokument?laj?m film?m, pirmais no tiem - Laimo?a Gaigala filmai Pasaul? ir t?ds puika (1962, par Kandavas intern?tskolu). Scen?rija realiz?cija film? Freimani ?sti neapmierina, jo Gaigals šo filmu veidojis padomju laik? pie?emtaj? par?des dokument?lisma stil?, bet Freimanis tikm?r jau redz?jis jaun?s, po?tisk?s dokument?listikas pirmos paraugus - Aloiza Bren?a filmu Mana R?ga (1960), Ulda Brauna un Ivara Kraul?ša Baltos zvanus (1961) -, t?p?c zina, ka film?t var ar? cit?d?k. Nobriest l?mums pašam ?erties pie re�ijas, un iesp?ja rodas Latvijas telev?zijas apvien?b? Telefilma-R?ga, kur kop? ar operatoru Aivaru L?ci top Freima?a debija re�ij? - Pils?ta pace?as sp?rnos (1963).

N?kam? Aivara Freima?a filma Krasts (1963) top kop? ar operatoru Ivaru Selecki un nu jau ie?em pien?c?gu vietu Latvijas dokument?l? kino zelta fond?, bet abu meistaru otrais kopdarbs Ce?amaize (1963) sace? skand?lu, jo priekšnieki to uzskata par padomju ?sten?bas nomelnošanu. Tom?r v?train?s diskusijas R?g? un Maskav? beidzas ar jaun?s dom?šanas uzvaru, un jau dr?z Freimanim un Seleckim uztic Latvijas PSR 25. gadadienai velt?to jubilejas pilnmetr?�as filmu Gada report?�a (1965), kurai scen?riju rakst?ja Hercs Franks un Imants Ziedonis. Par šo filmu autoru kolekt?vs sa?em LPSR Valsts pr?miju, un turpm?k Aivars Freimanis k??st par vienu no R?gas po?tisk? dokument?l? kino spilgt?kajiem re�isoriem.

Str?d?jot ar dokument?lu materi?lu, Aivars Freimanis to reiz?m apvienojis ar inscen?jumiem; t? veidotas filmas Kuld?gas freskas (1966), Hepenings ar M.Z. (1987, par komponistu un rakstnieku Mar?eri Zari?u). Savuk?rt kop? ar operatoru D?vi S?mani k? dokument?l? filma ies?ktais darbs ?bols up? (1974) tr?s gadu laik? p?rv?ršas par sp?lfilmu, jo re�isors darb?b? iesaista jaunos aktierus Akvel?nu L?vmani un Ivaru Kalni?u, liekot vi?iem k??t par dokument?l?s darb?bas katalizatoriem. Ar? film? Puika (1977), kas gan jau no paša s?kuma veidota k? sp?lfilma, liela noz?me ir dokument?lai videi. Aivars Freimanis uz??mis ar? sp?lfilmas Dz?v?te (1989) un Ligzda (1995), bet devi?desmito gadu beig?s, kad sp?lfilmu ra�ošana Latvij? aps?ka, Freimanis atgriez?s pie dokument?l? kino uz?emšanas.

Aivars Freimanis bijis scen?rija autors vai l?dzautors vis?m sav?m sp?lfilm?m, ar? liel?kajai da?ai dokument?lo filmu, rakst?jis humoristiskus st?stus un izdevis gr?matas Puikas gads (1984), Sorento st?sti (1988), Šmer?avudas st?sti?i (1994), ?densv?ra int?mie st?sti?i (1997) u.c.