Pēc Alberta Bela romāna "Saknes" motīviem.
Drāmas sižetā saduras divu cilvēku diamterāli pretēja attieksme pret dzīvi, divi pasaules uzskati. Viens - patērētājs, kas cenšas savas personīgās labklājības labad pēc vairāk iegūt, ieraut sev. Otrs - pamatojas uz gadsimtos iedibināto morālo vērtību apziņu, kuras noteicošais kritērijs ir sirdsapziņa. Pēc atšķirīgiem morāles likumiem dzīvo mežsargs Liepsargs, kura dzimtā šis amats mantots no paaudzes paaudzē, un malu mednieki, kuriem mežs ir tikai nelikumīgas iedzīvošanās avots. Liepsargam mežs ir viņa dzimtais nams, daļiņa dzimtenes, kas ietver sevī gan pagātni, gan tagadni, gan nākotnes pamatus. Tieši uz šejieni viņs atved savu dēlēnu, lai jau no agras bērnības ieaudzinātu zēnā dabas mīlestību un saudžibu pret mežu, kas apņem cilvēku kā visa dzīvā un skaistā iemiesojums. Vīrišķība - dabiska un vienkārša kā pati meža dzīve, liek Liepsargam iet pretī liktenīgajam šāvienam.